frontes_muzejs's profile picture. Par mūsu un jūsu brīvību 🇱🇻

LNVM Tautas frontes muzejs

@frontes_muzejs

Par mūsu un jūsu brīvību 🇱🇻

1989. gada 10. novembrī LPSR Augstākā padome pieņēma likumu "Par svētku un atceres dienām", tajā nosakot 11. novembri par atceres dienu — Lāčplēša jeb Varoņu piemiņas dienu, togad godinot vēl dzīvos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus.

frontes_muzejs's tweet image. 1989. gada 10. novembrī LPSR Augstākā padome pieņēma likumu "Par svētku un atceres dienām", tajā nosakot 11. novembri par atceres dienu — Lāčplēša jeb Varoņu piemiņas dienu, togad godinot vēl dzīvos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus.

1988. gada 8. novembrī Rīgā, Benjamiņu namā, notika pirmā tautas kustības “PSRS pārbūves atbalstam” Igaunijas Tautas frontes “Rahvarinne”, Latvijas Tautas frontes un Lietuvas Pārbūves kustības “Sajūdis” ievēlēto vadītāju tikšanās.

frontes_muzejs's tweet image. 1988. gada 8. novembrī Rīgā, Benjamiņu namā, notika pirmā tautas kustības “PSRS pārbūves atbalstam” Igaunijas Tautas frontes “Rahvarinne”, Latvijas Tautas frontes un Lietuvas Pārbūves kustības “Sajūdis” ievēlēto vadītāju tikšanās.

1988. gada 4. novembrī, Latvijas PSR Vēstures muzejā (tagad Latvijas Nacionālais vēstures muzejs) sadarbībā ar Vides aizsardzības klubu apmeklētājiem tiek atklāta izstāde “Latvija starp diviem pasaules kariem”, ko līdz slēgšanai 1989. gada 26. februārī apmeklē 300000 apmeklētāju.

frontes_muzejs's tweet image. 1988. gada 4. novembrī, Latvijas PSR Vēstures muzejā (tagad Latvijas Nacionālais vēstures muzejs) sadarbībā ar Vides aizsardzības klubu apmeklētājiem tiek atklāta izstāde “Latvija starp diviem pasaules kariem”, ko līdz slēgšanai 1989. gada 26. februārī apmeklē 300000 apmeklētāju.
frontes_muzejs's tweet image. 1988. gada 4. novembrī, Latvijas PSR Vēstures muzejā (tagad Latvijas Nacionālais vēstures muzejs) sadarbībā ar Vides aizsardzības klubu apmeklētājiem tiek atklāta izstāde “Latvija starp diviem pasaules kariem”, ko līdz slēgšanai 1989. gada 26. februārī apmeklē 300000 apmeklētāju.

30. oktobrī Tautas frontes muzejā divi pasākumi - veltījums Emeritai Buķelei un tikšanās ar kinorežisoru Romualdu Piparu. Gaidīti visi interesenti!

frontes_muzejs's tweet image. 30. oktobrī Tautas frontes muzejā divi pasākumi - veltījums Emeritai Buķelei un tikšanās ar kinorežisoru Romualdu Piparu. Gaidīti visi interesenti!
frontes_muzejs's tweet image. 30. oktobrī Tautas frontes muzejā divi pasākumi - veltījums Emeritai Buķelei un tikšanās ar kinorežisoru Romualdu Piparu. Gaidīti visi interesenti!

Šodien aprit 35 gadi, kopš 1990. gada 28. oktobrī mūžībā devās Ita Kozakeviča. Ita Kozakeviča traģiski gāja bojā, noslīkstot Tirēnu jūrā 1990. gada 28. oktobrī Itālijā, atpakaļceļā no Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferences Vatikānā.

frontes_muzejs's tweet image. Šodien aprit 35 gadi, kopš 1990. gada 28. oktobrī mūžībā devās Ita Kozakeviča.
Ita Kozakeviča traģiski gāja bojā, noslīkstot Tirēnu jūrā 1990. gada 28. oktobrī Itālijā, atpakaļceļā no Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferences Vatikānā.

Pirms 39 gadiem, 1986. gada 17. oktobrī, laikrakstā “Literatūra un Māksla” tika publicēts Daiņa Īvāna un Artūra Snipa leģendārais raksts “Par Daugavas likteni domājot”. 1979. gada 10. jūlijā uzsāktie ceturtā HES uz Daugavas, augšpus Daugavpils, būvdarbi jau ritēja pilnā sparā.

frontes_muzejs's tweet image. Pirms 39 gadiem, 1986. gada 17. oktobrī, laikrakstā “Literatūra un Māksla” tika publicēts Daiņa Īvāna un Artūra Snipa leģendārais raksts “Par Daugavas likteni domājot”. 1979. gada 10. jūlijā uzsāktie ceturtā HES uz Daugavas, augšpus Daugavpils, būvdarbi jau ritēja pilnā sparā.
frontes_muzejs's tweet image. Pirms 39 gadiem, 1986. gada 17. oktobrī, laikrakstā “Literatūra un Māksla” tika publicēts Daiņa Īvāna un Artūra Snipa leģendārais raksts “Par Daugavas likteni domājot”. 1979. gada 10. jūlijā uzsāktie ceturtā HES uz Daugavas, augšpus Daugavpils, būvdarbi jau ritēja pilnā sparā.
frontes_muzejs's tweet image. Pirms 39 gadiem, 1986. gada 17. oktobrī, laikrakstā “Literatūra un Māksla” tika publicēts Daiņa Īvāna un Artūra Snipa leģendārais raksts “Par Daugavas likteni domājot”. 1979. gada 10. jūlijā uzsāktie ceturtā HES uz Daugavas, augšpus Daugavpils, būvdarbi jau ritēja pilnā sparā.

Šodien aprit 34 gadi, kopš Latvija kļuva par ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) dalībvalsti. @UNESCO_LNK

frontes_muzejs's tweet image. Šodien aprit 34 gadi, kopš Latvija kļuva par ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) dalībvalsti. 
@UNESCO_LNK

1988. gada 9. oktobrī pēc ilga pārtraukuma Doma baznīcā notika aizlūgums. Tas bija veltīts Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresam, un vadīja mācītāji Modris Plāte, Juris Rubenis, Juris Cālītis un Māris Ķirsons.

frontes_muzejs's tweet image. 1988. gada 9. oktobrī pēc ilga pārtraukuma Doma baznīcā notika aizlūgums. Tas bija veltīts Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresam, un vadīja mācītāji Modris Plāte, Juris Rubenis, Juris Cālītis un Māris Ķirsons.
frontes_muzejs's tweet image. 1988. gada 9. oktobrī pēc ilga pārtraukuma Doma baznīcā notika aizlūgums. Tas bija veltīts Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresam, un vadīja mācītāji Modris Plāte, Juris Rubenis, Juris Cālītis un Māris Ķirsons.
frontes_muzejs's tweet image. 1988. gada 9. oktobrī pēc ilga pārtraukuma Doma baznīcā notika aizlūgums. Tas bija veltīts Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresam, un vadīja mācītāji Modris Plāte, Juris Rubenis, Juris Cālītis un Māris Ķirsons.
frontes_muzejs's tweet image. 1988. gada 9. oktobrī pēc ilga pārtraukuma Doma baznīcā notika aizlūgums. Tas bija veltīts Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresam, un vadīja mācītāji Modris Plāte, Juris Rubenis, Juris Cālītis un Māris Ķirsons.

Aprit 37 gadi kopš 1988. gada 8. oktobra, kad Politiskās izglītības namā sākās Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress. Žurnālists un publicists Dainis Īvāns dibināšanas kongresā teica: “Mūsu skatieni šodien ir vērsti uz mūsu mērķi. Bet mēs vēl neesam sākuši iet.”

frontes_muzejs's tweet image. Aprit 37 gadi kopš 1988. gada 8. oktobra, kad Politiskās izglītības namā sākās Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress.

Žurnālists un publicists Dainis Īvāns dibināšanas kongresā teica: “Mūsu skatieni šodien ir vērsti uz mūsu mērķi. Bet mēs vēl neesam sākuši iet.”
frontes_muzejs's tweet image. Aprit 37 gadi kopš 1988. gada 8. oktobra, kad Politiskās izglītības namā sākās Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress.

Žurnālists un publicists Dainis Īvāns dibināšanas kongresā teica: “Mūsu skatieni šodien ir vērsti uz mūsu mērķi. Bet mēs vēl neesam sākuši iet.”
frontes_muzejs's tweet image. Aprit 37 gadi kopš 1988. gada 8. oktobra, kad Politiskās izglītības namā sākās Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress.

Žurnālists un publicists Dainis Īvāns dibināšanas kongresā teica: “Mūsu skatieni šodien ir vērsti uz mūsu mērķi. Bet mēs vēl neesam sākuši iet.”
frontes_muzejs's tweet image. Aprit 37 gadi kopš 1988. gada 8. oktobra, kad Politiskās izglītības namā sākās Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress.

Žurnālists un publicists Dainis Īvāns dibināšanas kongresā teica: “Mūsu skatieni šodien ir vērsti uz mūsu mērķi. Bet mēs vēl neesam sākuši iet.”

1988. gada 7. oktobrī Mežaparka Dziesmu svētku estrādē pulcējās vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju uz tautas dziesmoto manifestāciju “Par tiesisku valsti Latvijā”. Mežaparka dziesmoto manifestāciju apmeklēja vairāk nekā 150 000 cilvēku.

frontes_muzejs's tweet image. 1988. gada 7. oktobrī Mežaparka Dziesmu svētku estrādē pulcējās vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju uz tautas dziesmoto manifestāciju “Par tiesisku valsti Latvijā”. 

Mežaparka dziesmoto manifestāciju apmeklēja vairāk nekā 150 000 cilvēku.
frontes_muzejs's tweet image. 1988. gada 7. oktobrī Mežaparka Dziesmu svētku estrādē pulcējās vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju uz tautas dziesmoto manifestāciju “Par tiesisku valsti Latvijā”. 

Mežaparka dziesmoto manifestāciju apmeklēja vairāk nekā 150 000 cilvēku.
frontes_muzejs's tweet image. 1988. gada 7. oktobrī Mežaparka Dziesmu svētku estrādē pulcējās vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju uz tautas dziesmoto manifestāciju “Par tiesisku valsti Latvijā”. 

Mežaparka dziesmoto manifestāciju apmeklēja vairāk nekā 150 000 cilvēku.
frontes_muzejs's tweet image. 1988. gada 7. oktobrī Mežaparka Dziesmu svētku estrādē pulcējās vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju uz tautas dziesmoto manifestāciju “Par tiesisku valsti Latvijā”. 

Mežaparka dziesmoto manifestāciju apmeklēja vairāk nekā 150 000 cilvēku.

Pirms 35 gadiem, 1990. gada 2. oktobrī, Ukrainas studenti pulcējās Oktobra revolūcijas laukumā (tagad Neatkarības laukums – Maidans) Kijivā un uzsāka badastreiku. Sākās “Granīta revolūcija”. Akciju pilnībā organizēja studenti. šī akcija iegāja Ukrainas vēsturē kā pirmais Maidans.

frontes_muzejs's tweet image. Pirms 35 gadiem, 1990. gada 2. oktobrī, Ukrainas studenti pulcējās Oktobra revolūcijas laukumā (tagad Neatkarības laukums – Maidans) Kijivā un uzsāka badastreiku. Sākās “Granīta revolūcija”. Akciju pilnībā organizēja studenti. šī akcija iegāja Ukrainas vēsturē kā pirmais Maidans.
frontes_muzejs's tweet image. Pirms 35 gadiem, 1990. gada 2. oktobrī, Ukrainas studenti pulcējās Oktobra revolūcijas laukumā (tagad Neatkarības laukums – Maidans) Kijivā un uzsāka badastreiku. Sākās “Granīta revolūcija”. Akciju pilnībā organizēja studenti. šī akcija iegāja Ukrainas vēsturē kā pirmais Maidans.
frontes_muzejs's tweet image. Pirms 35 gadiem, 1990. gada 2. oktobrī, Ukrainas studenti pulcējās Oktobra revolūcijas laukumā (tagad Neatkarības laukums – Maidans) Kijivā un uzsāka badastreiku. Sākās “Granīta revolūcija”. Akciju pilnībā organizēja studenti. šī akcija iegāja Ukrainas vēsturē kā pirmais Maidans.
frontes_muzejs's tweet image. Pirms 35 gadiem, 1990. gada 2. oktobrī, Ukrainas studenti pulcējās Oktobra revolūcijas laukumā (tagad Neatkarības laukums – Maidans) Kijivā un uzsāka badastreiku. Sākās “Granīta revolūcija”. Akciju pilnībā organizēja studenti. šī akcija iegāja Ukrainas vēsturē kā pirmais Maidans.

Par tautas garīgo mobilizēšanos toreiz un tagad runās teoloģijas doktors Juris Rubenis, Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete, un arī žurnālists un rakstnieks Andris Grīnbergs no Jēkabpils – Modra Plātes pēdējās kalpošanas vietas. Sarunu vadīs Dainis Īvāns.

frontes_muzejs's tweet image. Par tautas garīgo mobilizēšanos toreiz un tagad runās teoloģijas doktors Juris Rubenis, Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete, un arī žurnālists un rakstnieks Andris Grīnbergs no Jēkabpils – Modra Plātes pēdējās kalpošanas vietas. Sarunu vadīs Dainis Īvāns.

🥳Sirsnīgi sveicam jubilejā publicistu, žurnālistu, pirmo Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju un atmodas laika simboliskāko personību, kolēģi Daini Īvānu! 📚"Mēs nekļūstam vecāki ar gadiem, bet jaunāki katru dienu" (Emīlija Dikinsone) 🌸Lai aizrautība neapsīkst!

frontes_muzejs's tweet image. 🥳Sirsnīgi sveicam jubilejā publicistu, žurnālistu, pirmo Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju un atmodas laika simboliskāko personību, kolēģi Daini Īvānu!

📚"Mēs nekļūstam vecāki ar gadiem, bet jaunāki katru dienu" (Emīlija Dikinsone)

🌸Lai aizrautība neapsīkst!

1991. gada 21. septembrī Eiropas Padomes sanāksmē Strasbūrā, Francijā, Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns publiski pirmo reizi demonstrē īpaši nozīmīgu, vēl nebijušu dokumentu - Latvijas Republikas diplomātisko pasi nr. 00001.

frontes_muzejs's tweet image. 1991. gada 21. septembrī Eiropas Padomes sanāksmē Strasbūrā, Francijā, Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns publiski pirmo reizi demonstrē īpaši nozīmīgu, vēl nebijušu dokumentu - Latvijas Republikas diplomātisko pasi nr. 00001.

1991. gada 17. septembrī ANO Ģenerālās Asamblejas 46. sesijā Baltijas valstis uzņēma par pilntiesīgām ANO dalībvalstīm. Par pirmo Latvijas pārstāvi ANO iecēla Anatoliju Dinbergu, kas vēlāk kļuva arī par pirmo Latvijas vēstnieku ASV.

frontes_muzejs's tweet image. 1991. gada 17. septembrī ANO Ģenerālās Asamblejas 46. sesijā Baltijas valstis uzņēma par pilntiesīgām ANO dalībvalstīm. Par pirmo Latvijas pārstāvi ANO iecēla Anatoliju Dinbergu, kas vēlāk kļuva arī par pirmo Latvijas vēstnieku ASV.
frontes_muzejs's tweet image. 1991. gada 17. septembrī ANO Ģenerālās Asamblejas 46. sesijā Baltijas valstis uzņēma par pilntiesīgām ANO dalībvalstīm. Par pirmo Latvijas pārstāvi ANO iecēla Anatoliju Dinbergu, kas vēlāk kļuva arī par pirmo Latvijas vēstnieku ASV.
frontes_muzejs's tweet image. 1991. gada 17. septembrī ANO Ģenerālās Asamblejas 46. sesijā Baltijas valstis uzņēma par pilntiesīgām ANO dalībvalstīm. Par pirmo Latvijas pārstāvi ANO iecēla Anatoliju Dinbergu, kas vēlāk kļuva arī par pirmo Latvijas vēstnieku ASV.

1989. gada 3. septembrī Vides aizsardzības klubs organizēja aizlūgumu par Baltijas jūru, kurā piedalījās ap 300 000 cilvēku. Pie Baltijas jūras rokās sadevās tūkstošiem cilvēku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas. Lūgšana pie jūras ir vecākā vides akcija Latvijā

frontes_muzejs's tweet image. 1989. gada 3. septembrī Vides aizsardzības klubs organizēja aizlūgumu par Baltijas jūru, kurā piedalījās ap 300 000 cilvēku. Pie Baltijas jūras rokās sadevās tūkstošiem cilvēku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas. Lūgšana pie jūras ir vecākā vides akcija Latvijā
frontes_muzejs's tweet image. 1989. gada 3. septembrī Vides aizsardzības klubs organizēja aizlūgumu par Baltijas jūru, kurā piedalījās ap 300 000 cilvēku. Pie Baltijas jūras rokās sadevās tūkstošiem cilvēku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas. Lūgšana pie jūras ir vecākā vides akcija Latvijā
frontes_muzejs's tweet image. 1989. gada 3. septembrī Vides aizsardzības klubs organizēja aizlūgumu par Baltijas jūru, kurā piedalījās ap 300 000 cilvēku. Pie Baltijas jūras rokās sadevās tūkstošiem cilvēku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas. Lūgšana pie jūras ir vecākā vides akcija Latvijā
frontes_muzejs's tweet image. 1989. gada 3. septembrī Vides aizsardzības klubs organizēja aizlūgumu par Baltijas jūru, kurā piedalījās ap 300 000 cilvēku. Pie Baltijas jūras rokās sadevās tūkstošiem cilvēku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas. Lūgšana pie jūras ir vecākā vides akcija Latvijā

Šodien aprit 34 gadi kopš Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova telefonsarunas ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, kurš 1991. gada 2. septembrī ASV vārdā atzina Latvijas Republikas neatkarību.

frontes_muzejs's tweet image. Šodien aprit 34 gadi kopš Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova telefonsarunas ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, kurš 1991. gada 2. septembrī ASV vārdā atzina Latvijas Republikas neatkarību.

Sveicam Ukrainu neatkarības dienā! 🇺🇦🇺🇦🇺🇦 📷Akcijas "Baltijas ceļš" dalībnieki pie Brīvības pieminekļa Rīgā. 1989. gada 23. augusts. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.

frontes_muzejs's tweet image. Sveicam Ukrainu neatkarības dienā! 🇺🇦🇺🇦🇺🇦

📷Akcijas "Baltijas ceļš" dalībnieki pie Brīvības pieminekļa Rīgā. 1989. gada 23. augusts. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.

"Pirms piecdesmit gadiem tika iztirgota mūsu brīvība un mūsu zeme tā, it kā mūsu pašu vairs nemaz nebūtu uz pasaules, it kā mēs vairs nebūtu ne cilvēki, ne tautas, ar kuru gribu vajadzētu rēķināties. Pirms piecdesmit gadiem varmākas nolēma, ka mūsu nav un nebūs."

frontes_muzejs's tweet image. "Pirms piecdesmit gadiem tika iztirgota mūsu brīvība un mūsu zeme tā, it kā mūsu pašu vairs nemaz nebūtu uz pasaules, it kā mēs vairs nebūtu ne cilvēki, ne tautas, ar kuru gribu vajadzētu rēķināties. Pirms piecdesmit gadiem varmākas nolēma, ka mūsu nav un nebūs."

Šodien plkst. 13:05 apritēs 34 gadi, kopš 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome, 111 deputātiem balsojot par, 13 – pret, pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu".

frontes_muzejs's tweet image. Šodien plkst. 13:05 apritēs 34 gadi, kopš 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome, 111 deputātiem balsojot par, 13 – pret, pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu".
frontes_muzejs's tweet image. Šodien plkst. 13:05 apritēs 34 gadi, kopš 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome, 111 deputātiem balsojot par, 13 – pret, pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu".
frontes_muzejs's tweet image. Šodien plkst. 13:05 apritēs 34 gadi, kopš 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome, 111 deputātiem balsojot par, 13 – pret, pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu".
frontes_muzejs's tweet image. Šodien plkst. 13:05 apritēs 34 gadi, kopš 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome, 111 deputātiem balsojot par, 13 – pret, pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu".

Loading...

Something went wrong.


Something went wrong.